Vairāki cilvēki ir sacījuši, ka viņiem ir grūti ticēt Dievam, jo viņi nevar ignorēt visu to ļauno, nežēlīgo un asiņaino, kas ir rakstīts Bībelē , īpaši Vecajā Derībā. Kā gan Dievs var būt mīlestība un visa labā avots, ja Viņš pieļauj kaut ko tādu. Piemēram, ienākot apsolītajā zemē, jūdiem bija (it kā) Dieva pavēlēts nogalināt visus Kanaānas iedzīvotājus. Un ne tikai viņus, bet arī viņu lopus – visu iznīcināt. <p”>Piemēram, mēs varam lasīt par Ābrahāmu, kurš šaubījās, vai Dievs izpildīs solījumu un viņam piedzims mantinieks, par ķēniņu Dāvidu, kurš pārkāpa laulību, par apustuli Pēteri, kurš 3 reizes aizliedz Jēzu Kristu, par apustuli Pāvilu, kurš pirms atgriešanās nikni vajāja kristīgo draudzi.

Šīsdienas Rakstu vietā mēs lasām par mācekļiem, kuri šaubījās par Jēzu Kristu. Mēs būtu priecīgi, ja varētu piedzīvot kaut vienu zīmi no tām, ko piedzīvoja mācekļi. Viņi bija pavadījuši kopā ar Jēzu 3 gadus, redzējuši kā Viņš izdzen ļaunos garus, dziedina slimības un pat mirušos pieceļ. Viņi bija dzirdējuši Jēzus sprediķus un to, cik gudri un spēcīgi Viņš atbildēja rakstu mācītājiem. Mācekļi bija redzējuši no kapa augšāmcēlušos Jēzu. Vai ir iespējami vēl vairāk un lielāki pierādījumi? Un tomēr – viņi šaubījās.

Mums nepatīk ievērot Bībelē minētās negatīvās lietas. Ja esam godīgi, tad visa ļauna iniciatori ir cilvēki. Viņi iekāro, pārkāpj un nogalina. Tā ir nepatīkama patiesība mums pašiem par sevi.
Arī šaubas nav tikai Jēzus mācekļu problēma. Dievs arī mums savā veidā ir devis dažādas zīmes un atbildes, kas atkal un atkal apliecina, ka pastāv garīgā pasaule, ka Jēzus ir Dieva Dēls, apsolītais Kristus, Pestītājs no nāves un elles. Bet mēs uzvedamies it kā nekas nebūtu noticis. „Dievs, ja Tu esi, tad uzklausi. Ja Tu esi labs un žēlsirdīgs, tad …”. Cik tad vēl pieradījumus vajag? Kādus vēl brīnumus mēs gribam?

Ir taisnība, ka Sv. Rakstos ir daudzi nepatīkami stāsti, bet, kaut mēs to ievērotu, ka daudzkārt vairāk tur ir labi, skaisti un brīnišķīgi stāsti. Mūsu šīsdienas rakstu vieta ir tam labs piemērs. Tajā ir pieminētas mācekļu šaubas, bet tālāk ir runa par Dieva darbu un mīlestību.

Jēzus neveltīja iznīcinošus skatienus tiem, kas šaubījās un nedzina viņus projām. Jēzus piegāja pie viņiem un uzrunāja viņus. Evaņģēlijā ir stāstīts, ka Jēzus pēc savas augšāmcelšanās atļāva Tomam sev pieskarties un tādā veidā kliedēja viņa šaubas: „Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs”. Toms Viņam atbildēja: „Mans Kungs un mans Dievs” (Jņ,20:27-28). Dieva žēlastība ir lielāka ,nekā cilvēku grēki un Dieva spēks ir stiprāks ,nekā mūsu šaubas.

Tālāk Jēzus sacīja: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Psalmos ir skaisti aprakstīts tas, kā Dievs valda. Šodien, Vecās Derības lasījumā mēs to klausījāmies. Dievs mūs jau pazinis, pirms bijām dzimuši un Viņš zināja jau visas mūsu dienas.

Es esmu pie Jums, ik dienas līdz pasaules galam. Pasaules gals vēl nav pienācis un tātad Jēzus ir vēl pie mums. Mēs viņu nevaram redzēt ar savām miesīgajām acīm un dzirdēt ar ausīm, bet ikviens, kurš Viņu meklē, Viņu arī atrod. Ikviens, kurš viņu lūdz, top uzklausīts. Ne uz visiem jautājumiem mēs varam atrast atbildes. Kādēļ dažreiz notiek  skumjas, nepatīkamas un sāpīgas lietas. Slimības, nelaimes, negadījumi u.t.t. Un ko gan tas palīdzētu, ja mēs arī atrastu atbildi uz savu „ kādēļ” ? Daudz lielāka palīdzība ir piedzīvot Jēzus klātbūtni. Pat ja arī tā nav tieša atbilde uz mūsu jautājumiem, un tomēr tā ir vislielākā palīdzība, kāda vien var būt – ja, zinām, ka Kristus ir kopā ar mums.

Jēzus šajā Rakstu vietā iedibina Sv. Kristības sakramentu. Kristība ir Dieva mīlestības lielākais apliecinājums, pierādījums un apsolījums. Kristības ūdenī mūsu sirdsapziņa ir nomazgāta tīra no visiem grēkiem. Kristībās Dieva vārds kļūst par Dieva valstības sēklu, – par jaunu dzīvību mūsos. Tā ir kā sēkla, kas paslēpta zemē sāk augt un tiecas pretī gaismai.

Bībele ir stāsts, kā Dievs nenovērsās no grēkā kritušā cilvēka, bet sagatavoja ceļu un sūtīja savu Dēlu, kā Pestītāju. Kristus nāca kā mūsu Pestītājs, kurš mūs pazudušus, maldīgus, kļūdīgus cilvēkus atrod un ved uz pareizā, Dieva svētības ceļa. Ar Svētā Gara starpniecību Dieva darbi un Kristus klātbūtne īstenojas arī šodien mūsu pasaulē. Katra cilvēka dzīvē Dievs dara daudzas labas lietas.
No Dieva nāk tikai svētība.