Baznīca:
Celta 1794.g. 
‍Arhitekts Kristofs Hāberlands (1750-1803).
‍↕ 17 m / 230 m2 / 
‍3000 m3 / Ø 19,75 m / sēdvietas 350

Lasiet papildus par
Katlakalna draudzi un baznīcu:

Feldmanis R., Čoldere D. Katlakalna baznīca. Rīga – 1994. – 22.lpp.

Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas. 2.sēj. – Sia Due. 2006. – 214-221.lpp.

Latvijas Enciklopēdija. 3.sēj. – SIA Valērija Belkoņa. Rīga – 2005. – 341.lpp.

Katlakalna baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija Lasīt …

Atvērt .. Roberts Feldmanis. „Katlakalns”, (Par draudzes 180. jubileju). – 1974.g. Lasīt…

Broce Johans Kristofs. Zīmējumi un apraksti. 2.sējums. Rīga, 1996.g.

Vecais Bauskas ceļš – no Sigurda Rusmaņa grāmatas: “Neiepazītā Latvija”

Mācītājmuiža ir celta ap 1635.g. atsevišķi no baznīcas un tālāk no Daugavas. Muiža gājusi bojā karos un ugunsgrēkos. Pēdējo reizi pilnīgi nodegusi 1801.g. Tagadējā mācītājmuižas ēka celta 1813.g. 

Ziņas par draudzes skoliņu ir no 1782.g.- ka tā ir atradusies starp veco baznīcu un kapiem, 1901-1905.g. draudzes skolā strādājis dzejnieks Fricis Bārda.  

1773-1774.g. kapsēta tika ierīkota tālāk no Daugavas nekā bijusi iepriekšējā. Kapos apglabāts Garlībs Merķelis – baltvācu publicists, Johanns Heinrihs Baumanis – baltvācu gleznotājs. 

Resursi

1. Wikiwand;
2. Latvijas ērģeļu katalogs;