Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas. 2.sēj. – Sia Due. 2006. – 214-221.lpp.
Jau 17.gs. vidū Katlakalnā bijusi koka baznīca, kurai Rīgas amatnieks Lenards Bordeviks 1665.g. izgatavojis altāri un 1694.g. Ērihs Kroks – kanceli. Ērihs Kroks 1702.g. arī ieklāja baznīcā grīdu, uzbūvēja solus, durvis, kanceles uzeju. Rīgas galdnieks Hāns 1706.g. celtnei izgatavoja 42 logus. 1723.g. vizitācijas komisija atzina, ka vecās, pussabrukušās baznīcas vietā jāceļ jauna. Tās vietā no Drēzdenes ieceļojušais Andreas Bēms 1731.-1732.g. uzcēla jaunu koka baznīcu, ko 1732.gadā 3.septembrī iesvētīja. J. K. Broces 1781.g. zīmējumā Katlakalna baznīca redzama kā garenbūve ar barokālu tornīti. Nepilnus 60 gadus vēlāk, 1790.g., celtne bija tādā stāvoklī, ka draudēja sagāzties un draudzes mācītājs baidījās noturēt dievkalpojumus. 1791.g. dievnams sagruva. Rīgas rāte nolēma celt jaunu mūra baznīcu vecās vietā.
1791.gada 7.septembrī netālu no vecās baznīcas tika likts būves pamatakmens. Būvi vadīja Rīgas pilsētas būvmeistars Kristofs Hāberlands. Celtni ar 600 sēdvietām pabeidza 1792.g., bet iesvētīja tikai 1794.g. 9.jūlijā. 1.pasaules kara laikā baznīca stipri cietusi. Starpkaru laikā dievnams atjaunots. Pēc ilggadējā mācītāja R.Feldmaņa iniciatīvas ar draudzes spēkiem 20.gs. 70-80.gados visapkārt baznīcai izveidoti vērtīgi dendroloģiskie stādījumi. Pēc nāves mācītājs R.Feldmanis apbedīts baznīcas dārzā. 1994.g. draudze atjaunoja jumtu, krustu un zvanu torni. 2005.g. tika pārkrāsots jumta kupols.
Katlakalna baznīca ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis. Centrāltipa būve veidota kā apaļa, ar sfērisku kupolu pārsegta telpa (Ø 19,75 m), pilnīgi atsakoties no viduslaiku radītās baznīcu iekārtas shēmas. Centrālo ieeju veido portāls ar trīsstūra frontonu, celtnei pretējā pusē piekļaujas sakristeja neliela rizalīta veidā. Sākotnēji baznīcas kupolu rotāja laterna, kas 1809.g. nojaukta. 1819.g. tās vietā virs sakristejas ieejas uzcelts mazs tornītis ar diviem zvaniem.
Draudzes telpas interjers saglabājies no baznīcas celšanas laika. Telpas sienas sadala astoņi festoniem rotāti , kanelēti pilastru pāri ar kompozītkapiteļiem, kas balsta dentikuliem un lauru vītni dekorētu antablementu. Puslokā izvietotie soli akcentē telpas idejisko centru – altāri. Pretējā telpas pusē izbūvēta plaša pusloka lukta ar ērģelēm. Altārtelpu no draudzes telpas atdala profilzāģējumā darināts letners.
1792.g. būvēto kancelaltāri 1840.g. pārbūvēja, izņemot no tā kanceli. Altāra rentablu veido kanelētas korintiskās kolonnas, kas balsta izliektu, festoniem un konsolītēm rotātu baldahīna antablementu. Retabla centrā – viens no izplatītākajiem altārgleznu motīviem „Kristus un sv. Pēteris uz jūras”. Altāri ierobežo grezniem balustriem rotāta sētiņa.
Vienkāršās poligonālās kanceles balstu rotā dekoratīvas konsoles, uzeju – pofilzāģējums.
Pirmās ērģeles, domājams, uzbūvētas reizē ar baznīcas celtniecību 1794.g. Zināms, ka 1818.g. ērģeles remontējis Katlakalna ērģeļmeistars un skolotājs Johans Kristīns. Esošais Augusta Martina būvētais instruments iesvētīts 1870.g. 19.jūlijā. 1957.g. un 20.gs. 90.gados ērģeles remontētas.
Zvanu tornītī J.K. Švenna 1912.g. liets zvans.
Enciklopēdijai pievienotās fotogrāfijas:
