Sākums
Draudze, baznīca
Restaurācija
Fotogrāfijas
Kā mūs atrast
Sprediķi
Kristības, laulības
Svētdienas skola
Māsu draudzes
"Katlakalna Zvans"
Ziedojumi
Kontakti
Dažādi


  

Aktuālā aptauja
Kādas aktivitātes draudzē jūs apmeklētu darbadienās?
Dievkalpojumu
Slavēšanas vakaru
Bībeles stundu
Lūgšanu vakaru
Meditāciju vakaru
Tezē vakaru
Koncertu
Cits variants (rakstīt komentārā)
  rezultāti » 



Meklēšana

 
Lk.12.54-59. 10.sv. pēc Trīsvienības sv.Katlakalnā. 16.08.2009. (Māc.M.Ziemelis)
Lk.12.54-59. 10.sv. pēc Trīsvienības sv.Katlakalnā. 16.08.2009. (Māc.M.Ziemelis)
Lasījumi: Jer.23:23-29/ Ebr.11:29-12:2


Lk.12,54-59 „Un uz ļaudīm Viņš sacīja: "Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus, - un tā arī notiek; un, kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: būs karstums, - un tā notiek. Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?.". Un kāpēc jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnība? Jo, ja tu ar savu pretinieku ej pie priekšnieka, centies ar viņu vēl ceļā izlīgt, lai viņš tevi nevestu pie soģa un soģis tevi nenodod uzraugam, un uzraugs tevi neiemet cietumā. Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi nomaksājis pēdējo artavu."”

Ja sāk pūst dienvidu vējš, tad būs karstums.
Kad pamalē savelkas tumši mākoņi, tad zinām, ka būs lietus.
Kad daudz pīlādžu, tad ziemā būs daudz sniega.
Ja ziemā vārnas sēž koku galotnēs, tad būs auksts, ja pa zemi staigā, tad silts.
Ir daudzi un dažādi tautas ticējumi. Tajos apkopoti cilvēku novērojumi, un ievērots, ka tas piepildās. Vienkāršoti sakot, šīs zīmes ir saistītas ar cēloņu un seku kopsakarību.

Līdzīgi var sacīt par cilvēka organismu – arī pie tā mēs varam ievērot zīmes.
Piemēram, ja ir paaugstināta temperatūra, tad tas norāda, ka cilvēks nav vesels.
Arī galvas sāpes ir norādījums par kādu neveselību.
Ja cilvēks gados pārāk strauji kāpj pa kāpnēm vai iet pārlieku ātri, tad sirds sāk stipri sisties, galva reibst un spēki zūd. Arī tās ir organisma zīmes, kas liek piebremzēt un būt lēnākam un pazemināt slodzi, jo pretējā gadījumā var beigties ar ātrās palīdzības saukšanu.

Ja tā varētu saukt, šīs ir dabiskas zīmes, kas saistītas ar šajā pasaulē valdošiem likumiem, un ir kā loģisks turpinājums un sekas kādam citam notikumam.

Bet ir arī garīgas zīmes, kas ir gluži pretēji – pretrunā ar pasaulē valdošajiem likumiem. Neiespējamība ir kā signāls, kam jāpiesaista uzmanība un jāsaprot un jāieklausās.

Piemēram, Bībelē ir minētas Mesijas zīmes. Pravietis Jesaja raksta: jaunava kļūs grūta un dzemdēs (Jes.7:14). Kad tas notiek, tad ziniet, ka tas ir mesija, kas nācis pasaulē.
Jēzus savas sludināšanas laikā pārdabiskā veidā dziedināja cilvēkus. Nevis kā ārsti, ar zālēm un procedūrām – viņš tizlajam, uz gultas gulošajam sacīja – celies, ņem savu gultu un staigā – un viņš tūdaļ cēlās, lēkāja un slavēja Dievu. No dzimšanas aklais praktiski vienā brīdī iegūst redzi, kurlie dzird. Jēzus izdzina velnus. Tie drebēja un bēga un sacīja – Jēzu tu visuaugstā Dieva Dēls, vai tu esi nācis mūs priekšlaikā mocīt. Un Jēzus klātbūtnē viņi atstāj savus upurus.
Jēzus veica daudz citus brīnumus – piemēram, pārvēta ūdeni vīnā, ar 5 maizēm un 2 zivīm paēdināja vairāk kā 5000 cilvēkus.
Tas viss bija, it kā Dievs teiktu – ļaudis apstājieties un uzlūkojiet šos pārpasaulīgos notikumus un jautājiet, kas ir šis galdnieka dēls no Nācaretes un kā Viņš spēj to, ko neviens nespēj. Un kurš dara to, ko drīkst darīt tikai Dievs.
Šie visi notikumi, bija Mesijas zīmes, kam vajadzēja norādīt, ka Jēzus ir īstais, tas kuru visi gaida – pestītājs, glābējs un Mesija.

Dažkārt mēz būt tā, ka cilvēki zīmes pārspīlē. Piemēram, ka klauvējieni, čuksti un sapņi šķiet liecina par kādu notikumu. Ja melns kaķis, pārskrien ceļu, tad būs nelaime. Ja nokrīt karote, nazis, ja saplīst spogulis, saplīst šķīvis, ja mēness spīd pār plecu un ja putni lido kreisajā pusē, ar kuru kāju izkāpj no gultas. Varētu pat sacīt, ka cilvēki paliek slimi ar zīmēm. Visur redz zīmes un nav spēka pasaulē, kas varētu pārliecināt, ka notikušais nav zīme, bet parasts notikums - ka karotīte vienkārši nokrita un ka kaķim bija savas darīšanas un tādēļ viņš pārskrēja. Viņš droši tic, ka tā nav nejaušība, ka tieši viņam un tieši melns kaķis bija likteņa sūtīts. Un pat pieauguši un izglītoti cilvēki tic šādām lietām. Dievam netic, bet māņiem tic.

Mēdz būt otrādi. Dievs rāda pasaulei zīmes, bet neviens tās neredz un negrib redzēt.
Piemēram, Jāņa ev.6.nodaļas sākumā ir stāsts, kā Jēzus ar 5 maizēm un 2 zivīm paēdina 5000 ļaužu. Tad cilvēki ir sajūsmināti par notikušo un grib Jēzu iecelt par ķēniņu. Vai tas nebūtu brīnišķīgi – katru Dienu Jēzum pienes 5 maizes un 2 zivis un 5000 paēduši. Bet Jēzus to nevēlās un aiziet prom no ļaudīm, pa nakti, pāri ezeram pāriedams uz otru krastu.
No rīta ļaudis pamana, ka Jēzus nav pie viņiem un izdomājuši, kur viņš varētu būt, iet un Viņu atrod. Tad iesākas viņiem saruna ar Jēzu. Un kādā brīdī viņi saka Jēzum – kādu zīmi tu mums rādīsi, lai mēs tev ticētu. Tas viss ir tajā pašā sestajā nodaļā. Tikko viņi bija redzējuši zīmi, bet viņi prasa, lai tiem parāda kādu zīmi.

Tā sauktajā tempļa tīrīšanas notikumā, kad Jēzus Jeruzalemes templī iegāja, viņš kļuva dusmīgs, ka tur bija pilns ar pārdevējiem, kuri tirgoja savus lopus un putnus un naudas mainītājiem Jēzus apgāza galdus un atlaida zvērus brīvībā. Tad pie Jēzus nāca jūdu vadītāji un jautāja- kas tu tāds esi, ka drīksti ko tādu darīt. Rādi kādu zīmi, pierādi, ka tu to drīksti darīt.
Bet Jēzus visu Jeruzalemi un Palestīnu bija piepildījis ar zīmēm un brīnumiem.

Kad Jānis Kristītājs cietumā esot sāka šaubīties, tad viņš sūtīja vēstnešus pie Jēzus, lai jautātu – vai tu esi īstais, vai kāds cits nāk. Un Jēzus vēstnešiem atbildēja – ejiet un stāstiet Jānim ko jūs redzat – akli redz, tizli iet, kurli dzird un nabagiem tiek prieka vēsts sludināta. Citiem vārdiem sakot – tās ir Mesijas zīmes, ko Vecajā Derībā bija rakstījuši pravieši un kas Jānim pašam bija jāierauga. Bet tajā vietā, lai ticētu, jūdi nokauj Dieva praviešus un Jēzu piesit krustā.
Cilvēki skatās virsū zīmēm, bet tās neredz. Rādiet mums zīmi, lai mēs ticētu.

 

Mēs šajā pasaulē ienākam un mēs no šīs pasaules aizejam. Cilvēks tuvojas lielajam tikšanās brīdim ar Dievu, kad būs jādod vērtējums par savu dzīvi Dieva priekšā un savas sirdsapziņas priekšā. Mēs novecojam un aizejam. Daudzi mums tuvi cilvēki jau ir aizgājuši un arī mums šis brīdis tuvojas. Un tas, ka esam vēl šajā pasaulē, ir Dieva žēlastības laiks, kad varam paveikt kādas ļoti svarīgas lietas.

Jēzus salīdzina cilvēka dzīvi ar kalpu, kurš ar savu priekšnieku dodas pie soģa. Kalps ir ko netaisni darījis un tad, kad ar priekšnieku būs nonākuši līdz tiesnesim un lieta būs iesākta, tad vairs neko nevarēs mainīt. Tādēļ ir jārīkojas, kamēr vēl ir ceļā.

Cilvēks ir grēcīgs – tas viss, ko mēs neesam darījuši, kā Dievs vēlējies, kur grēkojuši domās vārdos un darbos. Viss labais, ko varējām paveikt, ko Dievs no mums gaidīja, bet mēs nepaveicām arī ir kā vaina Dieva priekšā. Kamēr esam šajā pasaulē, kamēr vēl esam ar savu priekšnieku ceļā pie soģa, jācenšas izlīgt ar priekšnieku, lai apturētu iešanu pie tiesneša. Šajā dzīvē ir jāatrod izlīgums ar Dievu.
„Kungs, es ticu, ka tu esi dzīvā Dieva Dēls. Jēzu Kristu, lūdzu, piedod visus manus grēkus, ko esmu pret tevi grēkojis, nesodi, bet apžēlojies un piedod. Pieņem manu dzīvi un dari to svētīgu un labu.”
Kristus ir žēlsirdīgs un labs un tādēļ viņš arī nāca šajā pasaulē lai meklētu un izglābtu grēciniekus.

Ir arī pestīšanas zīmes, kas mums liecina, ka esam izlīguši ar Dievu un grēki piedoti.
Pati svarīgākā un īpašākā zīmē ir Jēzus Kristus. Nekur nav lielāka pierādījuma kā tur, pie krusta Golgātā. Tas mums rāda un apliecina, ka patiesi visi mūsu grēki ir piedoti un mēs esam izlīdzināti ar Dievu.
Un vēl kāda zīme izlīgumam ar Dievu ir miers, kas piepilda apžēlota grēcinieka sirdi – tas ir miers ar Dievu, miers pašam ar sevi un miers ar līdzcilvēkiem.

Āmen.


 
 Iesūtīts: 2009.08.18 13:38
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Copyright 2006; Created by MB Studija