Sākums
Draudze, baznīca
Restaurācija
Fotogrāfijas
Kā mūs atrast
Sprediķi
Kristības, laulības
Svētdienas skola
Māsu draudzes
"Katlakalna Zvans"
Ziedojumi
Kontakti
Dažādi


  

Aktuālā aptauja
Kādas aktivitātes draudzē jūs apmeklētu darbadienās?
Dievkalpojumu
Slavēšanas vakaru
Bībeles stundu
Lūgšanu vakaru
Meditāciju vakaru
Tezē vakaru
Koncertu
Cits variants (rakstīt komentārā)
  rezultāti » 



Meklēšana

 
Roberts Feldmanis. „Katlakalns”, (Par draudzes 180. jubileju). - 1974.g.

Katlakalns

1794.gada 19.jūlijā, Rīgas tuvumā, augstajā Daugavas kreisajā krastā, Akmeņsalā, iesvētīja jauno Katlakalna baznīcu, kurai pamats bij likts 1791.gada septembrī. Apaļo celtni, kas ir vienīgā tāda Latvijā, cēla pēc Rīgas XVIII.g.s. ievērojamā celtnieka Kristofa Hāberlanda projekta, atveidojot šai celtnē senās Romas slavenās svētnīcas Panteona – „visu dievu godināšanas vietas” – formas. Šo jauno baznīcu uzcēla pēc tam, kad vecā, 1732.gadā celtā koka baznīca bij jau tuvu sabrukumam. Katlakalna draudzes dibināšanas un pirmo baznīcu celšanas laiks nav noteikti zināms, bet, liekas, ka tas noticis jau XVII.gadsimta pirmajā pusē, jau no 1635.gada zināmi pirmie šīs draudzes mācītāji.

Aiztecējušajā vasarā pagāja 180 gadu, kopš uzcelta Katlakalna baznīca. Svētku dievkalpojumā, 14.jūlijā, Archibīskaps, savā Gana vārdā uzrunājot draudzi no altāra, apcerēja šīs atceres nozīmi. Tuvākie Katlakalna draudzes kaimiņi – Lutera draudzes virsmācītājs V.Augstkalns sacīja svētku sprediķi, bet Jēzus draudzes virsmācītājs H.Kalniņš – bikts uzrunu. Trīsvienības draudzes mācītājs E.Mesters turēja draudzes lūgšanu. Draudze bij iepriecināta redzēt savā svētku dienā viesus – Konsistorijas Padomnieku virsmācītāju V.Plāmsi un Dobeles iecirkņa prāvestu J.Luksi un Dubultu draudzes mācītāju V.Amolu. Doles draudzes mācītāju, kurš darba pienākumu kavēts nevarēja būt klāt, pārstāvēja šīs kaimiņu draudzes darbinieki, mīļi līdzi rūpēdamies, kārtojot svētku norisi. Draudzes mācītājs sniedza ziņas par baznīcas celšanu un draudzes vēsturi.

Abi lielie kari, kas nopostīdami un plosīdami gāja pāri Rīgai un tās tuvākai apkārtnei, smagi postīja arī Katlakalna draudzi, bet pati baznīca, ja neskaita šķembu bojājumus mūrī un jumtā, bij brīnišķīgi pasargāta no kara ugunīm. Tās tuvumā ir vēl kādas piemiņas vietas. Katlakalna kapsētā, ko ietver senatnīgs plienakmeņa krāvuma mūris, apbedīts ievērojamais vācu tautības literāts Garlībs Merķelis, kura vārds bija plaši pazīstams XVIII un XIX.gadsimta rakstniecībā un polemikā kā Krievijā tā Vācijā un kurš iemantojis latviešu tautas pateicību un piemiņu ar savu drosmīgo, humanitātes pilno uzstāšanos savos rakstos aizstāvot beztiesīgo un nospiesto latviešu tautu, nebēdājot par naidu un uzbrukumiem, ko tam nācās saņemt no pretiniekiem. Garlība Merķeļa simtās dzimšanas dienas piemiņai, 1869.g.gadā, Rīgas Latviešu Biedrība uzcēla pie viņa kapa piemiņas zīmi, kas darināta no liela Daugavas akmens, kurā iekalts viņa vārds. Lejāk no baznīcas uz Daugavas pusi atrodas agrākās Katlakalna draudzes skolas ēka. Ārienē neievērojamā celtne ir arī kādas piemiņas glabātāja. Savus pirmos gadus pēc semināra beigšanas, no 1900.līdz 1905.gadam te par skolotāju strādājis dzejnieks Fricis Bārda, reizē pildīdams arī ērģelnieka pienākumus, dibinādams un vadīdams draudzes kori un mācītāja prombūtnē turēdams baznīcā pērmindera dievkalpojumus. Viņa piemiņa draudzes vecākajā paaudzē vēl vienmēr dzīva sirsnīgā mīlestībā un pateicībā.

Beidzamajos gados ap Katlakalna baznīcu, kas stāv parkveidīga reta priedāja vidū, draudzes locekļi veidojuši apstādījumus, dēstot dažādus kokus, košuma krūmus un savvaļas rozes, iegūdami stādus gan no pašu mājām gan audzētavām. Iedēstīto stādu šķirņu daudzums jau ir pārsniedzis 300 un tie jau pamazām sāk rādīt savu īpatnību. Svētku dienas dievkalpojumā altāris bij rotāts vienīgi „pašu dārza” rožu ziediem, tā piepildot dēstītāju kādreiz pazemīgo vēlēšanos – izveidot ap dievnamu košuma dārzu, lai tas rotātu dievnama ārpusi un iekšpusi. Pēc pabeigtā dievkalpojuma baznīcēni turpat baznīcas „dārzā” vēl pakavējās kādu brīdi iebaudot pienu un maizītes, par kurām bij rūpējušās draudzes darbinieces.  

Katlakalna draudze, pateikdamās mūsu Baznīcas Virsganam un svētku dalībniekiem, glabā šīs svētku dienas svinīgo skaistumu kā dārgu ieguvumu savas draudzes dzīvei.


 
Copyright 2006; Created by MB Studija