2015. gada aprīlis, maijs
Logu D 11,12 iekšējās vērtnes ir iestiklotas.
Darbu atskaite saskaņota: AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks BŪVUZRAUGS: Māris Dikmanis
Uz
neliela pakalniņa Katlakalna mežiņā, priežu ieskauta,
paslēpusies Katlakalna baznīca, kas tagad pamatīgi zaudējusi savu
spozmi un kuras renovācijā patlaban tiek ieguldīti iespaidīgi
līdzekļi - 900 tūkstoši eiro. Baznīca ir unikāla, pirms vairāk
nekā 220 gadiem celta, interesantā apaļā formā.
Katlakalna
draudze pastāv jau kopš 16. gadsimta, un sākotnēji tai bijusi
sava koka baznīciņa, kas nodegusi. Tad tika uzcelta pašreizējā
mūra, apaļās formas baznīca. Vēsturiski uz Katlakalna baznīcu
brauca arī zvejnieki un zemnieki arī no otras Daugavas puses –
tur, kur tagad ir Ķengarags un Rumbula, stāsta draudzes priekšnieks
un īpašumu pārvaldnieks Pēteris Eriņš.
“Cilvēki
dažkārt vaicā, kādēļ meža vidū ir nepieciešama šāda
baznīca. Taču te ir tā, ka agrākos laikos arī Rumbula un
Ķengarags – teritorija otrpus Daugavai – kādreiz bija
Katlakalns. Baznīca bija tā, kas savienoja abus Daugavas krastus.
Cilvēki vasarā brauca ar laivām pāri Daugavai, ziemā – ar
kamanām un zirgu pajūgiem,” stāsta P. Eriņš.
Portālam
Skaties.lv tika ļauts ieskatīties šīs baznīcas vērienīgajos
renovācijas darbos pirms tā tiek atvērta apmeklētājiem! Skaties
foto!
Jau
no ārpuses dievnams pārsteidz ar savu netradicionālo formu – tas
ir apaļš ar apaļu kupolu un mazu zvanu tornīti. Baznīcas
iekšienē ir arī uzsvērtas apaļās formas. Soli un ērģeļu
balkons ir veidoti nepabeigta apļa formā ar pievērstību altārim,
un lielais, gaišzilais kupols rada plašu debess iespaidu. Ap pašu
baznīcu ir profesora un ilggadējā mācītāja Roberta Feldmaņa
stādītais dārzs. Interesanto ēku būvējis tā laika Rīgas
pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars
Kristofers Hāberlands. “Latvijā šī ir vienīgā apaļas formas
mūra luterāņu baznīca,” stāsta P. Eriņš. Tiek pieļauts, ka
uzkalniņš, uz kura atrodas baznīca, ir veidots mākslīgi.
Interesi,
ka baznīca daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā
skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats
klasicisma arhitektūrai. Tiesa gan, baznīcas diametrs ir
salīdzinoši neliels – 18 metri.
Ņemot
vērā tās cienījamo vecumu, Katlakalna baznīcas stāvoklis tagad
ir visai bēdīgs. Baznīca gan laika gaitā nosēdusies, tāpat tajā
manāmas arī dažas draudīgas plaisas. Tādēļ tagadējā draudze
esot pieņēmusi lēmumu to restaurēt. Šāda doma esot bijusi jau
vairākus gadus, taču ieceri varēja sākt īstenot pēc tam, kad
draudze pārdevusi daļu baznīcai piederošās zemes. Projekts tika
izstrādāts “treknajos gados” – 2007. gadā, taču tad esot
uznākusi krīze un iecere atlikta.
Baznīca
ap 1930.gadu.
Pēc
restaurācijas grunts, kas ir dziļāk par četrdesmit centimetriem,
paliek neskarta.
No
ārpuses par mākslīgi veidotu uzkalniņu pēc 220 gadiem, protams,
nekas vairs neliecina, jo ārpusē laika gaitā daudz kas mainījies,
bet baznīcas iekšpusē ir saglabājušās vēstures liecības.
Vēl
kāds interesants būvniecisks risinājums, kas atklājās atsedzot
baznīcas iekšsienu, ir salmu klājums, kas baznīcas celtniecības
laikā tika izmantots, lai veidotu mūra un koka daļu saķeri ar
apmetumu.
Noslēgumam
strauji tuvojas Eiropas Savienības līdzfinansētais
projekts 45368,57 eiro
apmērā (līgums
Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055)
„Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas
pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas
palielināšana”, kura ietvaros tika veikta logu un durvju
restaurāciju, kā arī izveidota baznīcas pieejamība cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām.
Baznīcas
garenass rizalītos saglabājušies oriģinālie no priedes koka
izgatavoti logi, kas ir ievērības cienīgs fakts visai Latvijas
arhitektūras vēsturei.
Pie
durvju un logu restaurācijas strādāja Līva Blūmfelde, kura
atzina, ka tas bija interesants darbs, kas deva jaunu pieredzi.
„Jāteic, ka logi, kas nonāca restaurācijā, bija ļoti dažādi.
Daži bija laika zoba tik ļoti skarti, ka to vairs nevarēja
restaurēt un vajadzēja taisa jaunus, bet tādi bija uz vienas rokas
skaitāmi. Bija arī tik labi saglabājušies, ka vajadzēja tikai
noņemt krāsas kārtu un apstrādāt. Jaunus logus uztaisīt,
protams, ir vieglāk, jo restaurācija ir laikietilpīgāks process.
Restaurācija prasa gan vēsturisku izpēti, gan arī īpaši
piemeklētu materiālu, kas vecuma ziņā ir vienaudzis ar
restaurējamo objektu. Speciālisti ļoti labi zina, kāds materiāls
viņu darbā varētu noderēt, tāpēc materiālu sagādei pievērš
īpašu vērību.
Īpašu
logu restauratoru uzmanību piesaistīja 220 gadus vecie logu stikli,
kuri nav ideāli gludi un kuros ir gaisa burbulīši. Tāda vēstures
elpa izraisa īpašas sajūtas. Vecos stiklus maksimāli saglabāja,
bet diemžēl daži saplīsa, tāpēc restaurējot arī stiklus
nelika jaunus, bet piemeklēja attiecīga vecuma stiklus.”
Neliels ieskats restaurācijas gaitā
Izaicinājumu
restauratoriem sagādā nodrupušās un bojātās ārsienu karnīzes
un plaisas mūrī, bet meistari atzīst, ka viņiem ir risinājumi šo
defektu novēršanai.
Restaurācija
jau pabeigta altāra gleznai, ko veica Latvijas Mākslas akadēmijas
studenti. Protams, baznīcā restaurēta glezna atgriezīsies tikai
tad, kad baznīcas restaurācijas darbi būs pabeigti.
Altāra
daļa palika neskarta. Te netika norakta smilts, vien izlīdzināta
altāra slīpā grīda.
Restaurējot
altāra sētiņu, maksimāli tika saglabāti vecie ķieģeļi
Ārsienās
iestrādāti zibensnovedēji.
Tiek
slietas sastatnes, lai veiktu iekštelpu restaurācijas darbus.
Ērģeļu
plēšu rokturis.
Ērģeļmeistars
Viesturs Ilsums demontē ērģeļu plēšas, lai tās vestu uz
restaurāciju.
Nojaukta
starpsiena labajā pusē, kas nodalīja telpu pie galvenās ieejas,
kas vairs netiks atjaunota.
Ieraksts 17.06.2015.
Lejuplādēt kā PDFKādi jaunumi baznīcas restaurācijas gaitā?
Kā
jau pienākas veicot tik atbildīgu darbu kā valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļa restaurāciju, viss notiek ļoti atbildīgi
un pārdomāti, darbus veic un uzrauga profesionālu speciālistu
komanda: atbildīgais
darbu vadītājs Ivars
Bungše, restaurācijas darbu vadītājs Dins Kopštāls, būvuzraugs
Māris Dikmanis, restaurācijas darbu būvuzraugs Gundars Gustavs,
būvprojekta vadītājs, autoruzraugs Aldis Apšenieks, projekta
arhitekts, autoruzraugs Artūrs Lapiņš.
Atbildīgais
darbu vadītājs Ivars Bungše atzīst, ka, lai gan ārdarbu
veikšanai laika apstākļi nav lutinājuši, tomēr restaurācija
kopumā iekļaujas noteiktajos termiņos, un, ja neradīsies kādi
neparedzēti apstākļi, darbus varētu pabeigt līdz gada beigām.
Uz
jautājumu, vai Katlakalna
baznīcas restaurācija ir izaicinājums, Ivars Bungše atbild, ka tā
ir liela atbildība, bet personīgi viņš to nevarētu īsti nosaukt
par izaicinājumu, jo pieredze krāta līdzīgos darbos, piemēram,
Dubultu baznīcas, Tirzas baznīcas, Jāņa baznīcas Rīgā,
Mazirbes mācītājmuižas restaurācijā, kā arī citos līdzīgos
darbos.
„Katlakalna
baznīcā esmu bijis klāt visos restaurācijas darbu posmos, arī
tad, kad pirmos logus izņēma restaurācijai,” atzīst Bungše.
Draudzes
priekšnieks Pēteris Eriņš pārdzīvo, ka jumta darbi, kas tika
uzsākti pagājušā gada maijā, ne vienmēr ir virzījušies uz
priekšu tik raiti, kā varētu vēlēties. „Restaurācija jau nav
jaunas mājas celtniecība, kur viss ir skaidrs, kas un kā jādara,”
saka Pēteris. „Tās gaitā nereti atklājas iepriekš neparedzamas
lietas. Tā, piemēram, bija ar mūsu baznīcas jumta kupolu, kas
tikai šķietami ir vienmērīgi apaļš, bet montējot jumta
konstrukcijas izrādījās, ka tā viss nav. Uzliktās konstrukcijas
nācās atkal celt no jumta nost, pārtaisīt un atkal likt atpakaļ
uz jumta.”
Jautāts,
vai jumta darbi ir bremzējušies Ivars Bungše saka: „Kas attiecas
uz jumta darbiem, tad nevarētu teikt, ka darbi būtu īpaši
bremzējušies. To vairāk vajadzētu uzskatīt par apstāšanos, lai
padomātu. Kaut vai par to, kā labāk atrisināt laternas
konstrukcijas jautājumu, lai pēc Hāberlanda ieceres tā atkal
atrastos uz baznīcas jumta un būtu stabila. Vēsture parāda, ka
pat baznīcas projekta autors nebija visu paredzējis, un laterna uz
baznīcas jumta savulaik noturējās vien pāris gadus.”
Jumta
darbi turpinās.
Logu
un durvju restaurācija - Ieguldījums tavā nākotnē
PROJEKTU
LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA
Jau
2014. gadā Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze iesniedza
pieteikumu projektam „Atbalsts kultūras pieminekļu
privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to
sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” atklātas
projektu iesniegumu piektās atlases kārtas ietvaros ar projektu
„Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas
pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas
palielināšana”, lai veiktu logu un durvju restaurāciju, kā arī
baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 2014.
gada 6. augustā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pieņēma
lēmumu projektu atbalstīt un projektam izdevās piesaistīt
Eiropas Savienības finansējumu 45368,57 eiro apmērā (līgums
Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055).
Restaurācijas
darbu vadītājs Dins Kopštāls stāsta, ka logu un durvju
restaurācijas darbi jāpaveic līdz 2015. gada 30. jūnijam, un tie
norit saskaņā gan ar nepieciešamo darba apjomu, gan ar
noteiktajiem termiņiem. Pirmajā darba posmā tika apzināti visi
restaurācijā veicamie darbi, un tagad iestājies mirklis, kad norit
pats darba process. Piemēram, baznīcā jau ir veikta logu aiļu
apakšējās daļas protezēšana, atvērtas visas logu nišas, kurās
tagad ievietos apkures radiatorus, lai noteiktos termiņos varētu
uzlikt palodzes.
Saziņā
ar Eiropas struktūrfondu administratoriem pieņēmām lēmumu
vēsturiskās un restaurētās durvis, kas pirms baznīcas
restaurācijas bija palīgtelpas durvis pie baznīcas galvenās
ieejas, tagad iestrādāt otrā stāva starpsienā starp kāpņu
telpu un plēšu telpu.
Nelielas
izmaiņas sakara ir arī to sadaļu, kas skar baznīcas pieejamību
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja projektā bija paredzēti
elektriskie ratiņi, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem
palīdzētu iekļūt baznīcā, tad esošā situācija parāda, ka
pacēlums būs tik neliels, ka to pārvarēt palīdzēs slīpa
uzbrauktuve.
Vienlaikus
ar logu un durvju restaurāciju norit arī pašas baznīcas
restaurācijas darbi. Nokaļot un noņemot veco apmetumu no baznīcas
ārsienas, atklājās visai bēdīga aina – nišās, kurās tagad
jāievieto restaurētie logi, atklājās milzīgas plaisas, tāpēc
speciālisti risina jautājumu, kā vispareizāk rīkoties, lai šīs
plaisas novērstu. Eiropas fondu administratori nepieļauj atkāpes
no noteiktajiem darbu grafikiem, tie jāpaveic līdz 30.jūnijam.
Atvērtas
visas logu nišas, kurās tagad ievietos apkures radiatorus.
Noņemot
baznīcas ārsienas apmetumu, atklājās iespaidīgas plaisas.
Protezētās
logu aiļu apakšējās daļas.
Restaurācijas gaitā likvidēs balkona slīpumu
Solīdais
baznīcas vecums uz pašu ēku ir atstājis zināmu ietekmi. 220 gadu
laikā tā iesēdusies
zemē par aptuveni 15 centimetriem. Draudzes priekšnieks Pēteris
Eriņš stāsta, ka aptuveni pēdējo piecpadsmit divdesmit gadu
laikā pati baznīca vairs nav sēdusies, ko gan nevar teikt par
centrālās ieejas un sakristejas piebūvēm. Tieši šo svārstību
dēļ baznīcai radušies vairāki tehniski defekti. Viens no tiem ir
ērģeļu balkons, kura slīpums ir krietni manāms.
P.Eriņš:
„Lai izlīmeņotu ērģeļu balkona grīdu, restaurācijas procesā
par aptuveni 15 centimetriem zemāk ir jānosēdina pats balkons.
Restauratori to dara ļoti pakāpeniski, pa diviem trim centimetriem
nedēļā, ļaujot tam kārtīgi nosēsties. Jāraugās, lai balkona
bruses netiktu izrautas no sienas. Tas viss nav tik vienkārši. Kad
balkons tiek laists uz leju, tas krakšķ un brakšķ, bet bez šī
procesa nevar iztikt, jo esošajā slīpumā ērģeles nevar normāli
strādāt.”
Tiek
sēdināts ērģeļu balkons.
Nosēdinot
balkonu ir svarīgi, lai balkona bruses netiktu izkustinātas no
sienas.
Pavisam drīz mūsu mājas
lapā varēsiet atkal lasīt jaunumus, kas saistīti ar restaurācijas
darbu gaitu, uzzināt interesantus faktus, kā arī skatīt jaunākos
fotouzņēmumus
Ieraksts 20.04.2015.
Lejuplādēt kā PDF
Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze restaurē savu baznīcu
1792. gadā Rīgas pilsētas labākais arhitekts un pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands uzsāka jaunās Akmeņsalas baznīcas projektēšanu, un tagadējo Katlakalna baznīcu iesvētīja 1794. gada 9. jūlijā (pēc vecā stila – 20. jūlijā).
Katlakalna baznīca ir viena no retajām rotondas tipa baznīcām Latvijā. Daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tā ir salīdzinoši neliela, kuras diametrs ir 18 metrus. Katlakalna baznīcas plānojumā atklājas Hāberlanda formas izjūtas apvienojums ar izteiktu prakticismu. Tā izceļas ar racionālu, luterāņu konfesijas vajadzībām atbilstošu telpas plānojumu – baznīcas soli izvietoti puslokā ap altāra daļu. Amfiteātra princips solu organizēšanai nodrošina labu baznīcas centrālās daļas – altāra uztveramību praktiski no jebkuras vietas baznīcā. Tā ir rotondas tipa baznīcas priekšrocība, salīdzinājumā ar citu tipu baznīcām. Šajā ziņā skaidri atklājas Hāberlanda racionālisms, projektējot klasicisma stila kulta celtni. Ēkas arhitektoniskais risinājums prasa brīvu laukumu tās aplūkošanai, tāpēc baznīca celta pussalas visaugstākajā punktā.
Pieteikums projektam
„Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”
Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze 2014. gadā iesniedza pieteikumu projektam „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” atklātas projektu iesniegumu piektās atlases kārtas ietvaros ar projektu „Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana”, lai veiktu logu un durvju restaurāciju, kā arī baznīcas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Projektam tika piešķirts identifikācijas numurs 3DP/3.4.3.0/14/APIA/CFLA/055 un ar 2014. gada 6. augusta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas lēmumu Nr. 5.1.-20-15 lēmumu ar dažiem iebildumiem projekts tika apstiprināts, nosakot, ka piešķirtā summa nepārsniegs 45368,57 eiro.
Draudzes padome izveidoja iepirkumu komisiju, kuras sastāvā bija draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, draudzes mācītājs Māris Ziemelis un draudzes valdes locekļi Diāna Greidāne un Raimonds Gigels. Komisijai bija nepieciešams veikt atkārtotu iepirkumu par baznīcas logu un durvju restaurāciju un būvuzraudzību, kas tika izsludināts 2014. gada 30. oktobrī.
Logu un durvju restaurācijai bija saņemti šādi piedāvājumi no:
- SIA „Wood ART.LV” kopsummā 80803,00 eiro,
- SIA „P.M.G.” kopsummā 82325,98 eiro,
- SIA „Pilastrs” kopsummā 88722,69 eiro.
Izvērtējot SIA „P.M.G.” un SIA „Pilastrs” sākotnēji iesniegtos piedāvājumus, komisija konstatēja un secināja, ka tie ir sagatavoti atbilstoši iepirkuma nolikuma noteikumiem un atbilst kvalifikācijā un tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, bet SIA „Wood ART.LV” tāmē nav iekļauta logu siltināšana un fotofiksācija, kas neatbilst tehniskās specifikācijas prasībām.
Komisija nolēma par uzvarētāju noteikt SIA „P.M.G.”, kas ir pieredzējusi līdzīgu projektu realizācijā un tās piedāvājums atbilst visām pasūtītāja prasībām un ir ekonomiskāks.
Pakalpojumam „Būvuzraudzība” bija saņemti šādi piedāvājumi no:
- SIA „Northproject” par kopsummu 1960,20 eiro;
- SIA „Swell” kopsummā 1802,90 eiro,
- SIA „Riga Business Agency” kopsummā 1694,00 euro.
Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, komisija nolēma par uzvarētāju iepirkuma pakalpojumam „Būvuzraudzība” noteikt SIA „Riga Business Agency”, kas atbilst pasūtītāja prasībām un ir ekonomiski izdevīgāks.
Ar uzvarētājiem tika noslēgti līgumi par restaurācijas darbiem un kārtota dokumentācija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Ķekavas novada būvvaldē. 2015. gada februārī tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas un bija uzsākti logu un durvju restaurācijas darbi, kuri ir uzrādīti pielikumos.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA
Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudze
PASŪTĪTĀJA PĀRSTĀVIS: Draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, tālr. 29234047
GALVENAIS BŪVUZŅĒMĒJS: SIA „P.M.G.” reģ. nr. 50003699021, tālr: 67327200, fakss: 67327201
ATBILDĪGAIS DARBU VADĪTĀJS: Ivars Bungše, sert. Nr. 20-5898, tālr. 29563078
RESTAURĀCIJAS DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls, sert.Nr.20-5512
BŪVUZRAUGS: Māris Dikmanis sert. Nr. 20-2965, tālr. 29217525
RESTAURĀCIJAS DARBU BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs, sert.Nr.20-1975
BŪVPROJEKTA VADĪTĀJS, AUTORUZRAUGS Aldis Apšenieks, sert. Nr. 10-0742
PROJEKTA ARHITEKTS, AUTORUZRAUGS Autoruzraugs Artūrs Lapiņš, sert. Nr. 10-0758Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudzes projekts„Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas plašākas pieejamībassabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas palielināšana, veicot logu un durvju restaurāciju un pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”
(Līguma Nr.3DP/3.4.3.3.0/14/APIA/CFLA/055)
Katlakalna baznīcas logu un durvju restaurācija
Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6700. Interjera dekoratīvā apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4203, altāris – valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4200, soli - valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr. 4201, lukta - valsts nozīmes mākslas piemineklis Nr.4202.
Ēkā saglabājušies divu veidu logi – oriģinālie 18. gs. beigu vienkārtas groplogi un 19. gs. 2. puses divkārtas oderlogi. Pēdējie izbūvēti draudzes telpā un projekta izstrādes laikā bija aizsegti ar dzelzs režģiem. Projektā paredzēts veikt esošo logu un durvju bloku, tai skaitā apkalumu, restaurāciju, kā arī jaunu logu iekšējo vērtņu izgatavošanu.
Veicot divkārtas oderlogu apsekošanu pēc režģu demontāžas, konstatēts, ka esošo iekšējo vērtņu stāvoklis ir labs un tās iespējams saglabāt, veicot nepieciešamo galdniecisko remontu vērtņu un aplodu apakšējās daļās. Lai nepalielinātu iekšējo vērtņu svaru un nodrošinātu funkcionalitāti - vērtņu atvēršanu, izmantojot esošos logu apkalumus, piedāvāta atteikšanās no stikla paketes un stiklojuma ar vienkārtas stiklu saglabāšana. Interjera vēsturiskā izskata un vides autentiskuma nodrošināšanai, piedāvājam izmantot esošo vai, zudumu vietās, atgūto 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma stiklu ar raksturīgiem virsmas defektiem - stikla satecējumiem, gaisa burbulīšiem u.tml. Gan ārējo, gan iekšējo vērtņu stiklojums iestrādājams uz lineļļas - krīta tepes.
18. gs. logiem Sakristejas un Ieejas bloka groplogiem, kuriem ir tikai vienkārtas, uz āru veramas vērtnes, piedāvājam izgatavot jaunas iekšējās vērtnes, kas stiklotas ar stiklapaketi. Salīdzinot ar oderlogiem, groplogu vērtņu un aplodu sadures blīvums ir ievērojami mazāks, tādējādi pie šāda iekšējo vērtņu risinājuma tiktu palielināta šo vērtņu energoefektivitāte. Risinājums ir arī tehniski iespējams, jo logi ir
mazāki, un attiecīgi iekšējo vērtņu rāmjiem būs mazāka slodze.
Darbu apraksts pēc demontāžas
līdz 2015. gada 12. februārim
DEMONTĀŽA
Visi demontētie elementi tiek marķēti atbilstoši projekta dokumentācijai. Kaltās naglas pēc detaļu demontāžas tiek saglabātas, lai izmantotu atkārtoti sākotnējās vietās. Pirms demontāžas tiek veikta foto fiksācija.
KOKA VIRSMU ATTĪRĪŠANA
Koka virsmas tiek attīrītas līdz noturīgam krāsojumam, izmantojot cietkausējuma cikliņus un siltā gaisa plūsmas ģeneratorus, un citus instrumentus pēc vajadzības. Vietās , kur krāsojums stipri bojāts virsma tiek attīrīta līdz pamatmateriālam, lai lineļļas krāsojumu izveidotu no jauna.
METĀLA DETAĻU ATJAUNOŠANA
Rūsējušie metāla kalumi tiek sakarsēti līdz 600 g.p. C , atdalot krāsojuma slāņus un rūsu. Pēc attīrīšanas kalumi tiek rūdīti koka darvas un lineļļas pernicas maisījumā, iegūstot elastīgu un pret koroziju noturīgu pārklājumu, līdzīgu tikko izgatavotam kalumam. Detaļas, kas paredzētas izmantot āra apstākļos, tiek krāsotas ar svina mīnija/lineļļas krāsu un pēc tam ar lineļļas krāsu atbilstošā tonī. Šāds pārklājums nodrošina ilgstošu aizsardzību.
Zudušie kalumi tiks atjaunoti pēc nospiedumiem (slēdzeni nosedzošās plāksnes) un attiecīgā laika perioda analogiem.
BOJĀTO DETAĻU PROTEZĒŠANA
Trupes vai mehānisku bojājumu skartās koka detaļas tiek protezētas ar līdzvērtīgas kvalitātes un vecuma materiālu. Kā saistviela starp detaļām tiek izmantota āra darbiem paredzēta PVA līme un koka tapas. Jaunpievienotās daļas tiek ēvelētas ar rokas ēveli.
KOKA VIRSMU SAGATAVOŠANA KRĀSOŠANAI
Krāsojamās virsmas netiek speciāli gludinātas, saglabājot autentisko virsmas faktūru un lietošanas gaitā radušos patinu. Spraugas starp detaļām, zaru vietas un citi dabiskie virsmas „defekti” dimensijās līdz 5mm tiek tepēti ar lineļļas tepi un pakulām, necenšoties tos pilnībā noslēpt. Savstarpējais detaļu savietojums , atbilstoši autentiskajam, reti kad ir 100% precīzs. Tas tiks saglabāts kā vēsturiskajai apbūvei raksturīgs „dzīvīgums’’, neuzkrītošs asimetriskums un virsmas raupjums.
Kā no jauna izgatavotās, tā esošās , krāsošanai paredzētās koka detaļas un virsmas tiek gruntētas ar auksti spiestu lineļļas pernicu , divās līdz trīs kārtās, katru no tām žāvējot minimums 3 dienas. Pirmajai kārtai paredzētā eļļa, pirms uzklāšanas, tiek karsēta līdz 60oC temperatūrai.
IZSTIKLOŠANA UN IESTIKLOŠANA
Oriģinālie stikli tiek saudzīgi izņemti, izmantojot siltā gaisa plūsmas ģeneratoru. Atkārtotai izmantošanai paredzētie stikli tiek marķēti, lai stiprinātu tos sākotnējās vietās. Trūkstošie stikli tiek aizvietoti ar atbilstošas kvalitātes atgūto stiklu.
Stikla grope pirms stiklošanas tiek lakota ar šellaku. Stikli tiek stiprinātu uz lineļļas ķites un cinkotām metāla detaļām. .Ķitējums tiek krāsots ar lineļļas krāsu starp 4to un 14to dienu, nosedzot arī 1mm stikla gar ķitējuma malu.
KOKA VIRSMU KRĀSOŠANA
Pēc sagatavošanas krāsošanai attiecīgās detaļas tiek krāsotas ar lineļļas krāsu divas reizes. Krāsas tiek izgatavotas, izmantojot minerālos (neorganiskos ) pigmentus: titāna un cinka oksīdi, zelta okers u.c. Pirmā krāsojuma kārta tiek papildināta ar 10% balzama terpentīna, bet otrā –ar auksti spiestas lineļļas pernicu tādā pašā apjomā. Krāsojums tiek uzklāts ar dabīgo saru otu maksimāli plāni, pirmajai krāsas kārtai virsmu pat pilnībā nenosedzot. Šādi iespējams panākt labu krāsojumu slāņu saķeri. Finālā ir izveidots elastīgs, plāns un ūdens tvaika caurlaidīgs lineļļas krāsojums.
SIA „RAITUMA KRĀSAS”
Valdes priekšsēdētājs
Edgars Raitums
Darbu apraksts saskaņots:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks
BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš
2015. 02. 12.
Atskaite par paveiktajiem darbiem
līdz 2015. gada 19. februārim
Šinī laika periodā durvis D6,9,12,13 un logu L13,14 iekšlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamata krāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).
Uz iekšloga L 13 -3 ir konstatēts oriģinālais krāsojums, kas atbilst tonim S1002-Y pēc NCS skalas. Uz sākotnējā perioda durvīm D12 konstatēts tonis NCS S2010-G20Y.
Ir veikta visu minēto galdniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam.
Attīrītās logu vērtnes.
Loga L13-3 attīrīšana.
Darba procesā, gruntējot ar auksti spiestas lineļļas pernicu.
Stikli ir marķēti atbilstoši specifikācijai.
Loga l13-3 protezēšanas gaita.
Logs L14-3 ar reljefo marķējumu.
Ir konstatēts sākotnējais loga tonis NCS S1002-Y.
Durvju D9protezēšana. Pielīmētās detaļas tiek satapotas ar koka tapām un pielīmētas ar D4 PVA līmi.
Durvis D9.
Protezējums ap slēdzeni durvīm D12.
Oriģinālā krāsojuma uz durvīm D12 salīdzināšana ar NCS skalu.(S2010-G20Y)
SIA RAITUMA KRĀSAS
Edgars Raitums
Darbu atskaite saskaņota:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks
BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš
2015. 02. 19.
Atskaite par paveiktajiem darbiem
līdz 2015. gada 26. februārim
Šinī laika periodā durvis D2 un logu L11,12,15,16 iekšlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamatkrāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).
Izstikloti, attīrīti arī sākotnējā perioda logi L1,2 un 5.
Ir veikta visu minēto būvgaldniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam.
Ir attīrīti un atjaunoti logu L11,12,15,15,1,2,5 aizdares mehānismi un eņģes.
Attīrītās logu vērtnes.
Ir attīrīti un atjaunoti logu L11,12,15,15,1,2,5 aizdares mehānismi un eņģes.
Krāsošanai sagatavotie logi L1,2,5.
Darba procesā, gruntējot ar auksti spiestas lineļļas pernicu.
Protezētās loga L11 vērtnes.
Protezētās durvju D2 vērtne.
Loga L12-3 protezēšanas gaita.
Logs L14-3 ar protezējumiem.
Loga L1 protezēšana. Pielīmētās detaļas tiek satapotas ar koka tapām un pielīmētas ar D4 PVA līmi.
Krāsošanai sagatavotās durvis D2.
Spraišļa protezējums.
Protezēta loga vērtne.
SIA RAITUMA KRĀSAS
Edgars Raitums
Darbu atskaite saskaņota:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks
BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš
2015. 02. 26.
Atskaite par paveiktajiem darbiem
līdz 2015. gada 5. martam
Šinī laika periodā durvis D3 un logu L11 un L12, ārlogi ir attīrīti līdz noturīgam pamatkrāsojumam . Logi ir izstikloti, stikli –marķēti. Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Logiem L11, 12, 13, 14 ,15, 16 ir ieviesta papildmarķējumu lapa ( pielikumā).
Izstikloti, attīrīti arī sākotnējā perioda logi L3 un L4.
Ir veikta visu minēto būvgaldniecības izstrādājumu protezēšana, kā arī sagatavošana krāsošanai, atbilstoši saskaņotajam darbu aprakstam.
Ir attīrīti un atjaunoti ārlogu L11,12,3,4 aizdares mehānismi un eņģes.
Attīrot ārlogu L11 un L12 vērtnes konstatēts tonis NCS 2502-B
Attīrot ārlogu L11 un L12 vērtnes konstatēts tonis NCS 2502-B.
Attīrītie logi L3 un L4.
Krāsošanai sagatavotie ārlogi L11 un L12.
Protezētā durvju L3 vērtne.
Protezētais loga L3 kārbas stūris.
Protezētā durvju D3 vērtne.
Durvju vērtnes D3 stūris.
Krāsošanai sagatavotās durvis D3.
SIA RAITUMA KRĀSAS
Edgars Raitums
Darbu atskaite saskaņota:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopš tāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks
BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš
2015 .03. 05.
Atskaite par paveiktajiem darbiem
līdz 2015. gada 12. martam
Šinī laika periodā durvis D8 ir attīrītas no nenoturīgiem krāsas slāņiem un sagatavotas krāsošanai. Savukārt durvju D 2,3,9,10,12 vērtnes ir nokrāsotas ar lineļļas krāsu saskaņotajā tonī. Ir izstiklotas logu L13,14,15,16,21,22,23,24,25 ārējās vērtnes . Logu vērtnes ir reljefi marķētas atbilstoši projekta specifikācijai. Aizdares mehānismi un eņģes ir atjaunotas.
Logu D 11,12,13,14,15,16 iekšējās vērtnes ir nokrāsotas un sagatavotas stiklošanai.
Stikli ir marķēti atbilstoši atrašanās vietai.
Durvju D 8 vērnes ir attīrītas.
Nokrāsotā durvju D 9 vērtne.
Nokrāsotā durvju D 10 vērtne.
Nokrāsotā durvju D12 vērtne.
Nokrāsotā durvju D3 vērtne.
Nokrāsotā durvju D4 vērtne.
Izstiklotās logu vērtnes.
Nokrāsotās iekšlogu D11,12,13,14,15,16 vērtnes.
Aizbīdnis loga L5 ārējām vērtnēm.
SIA RAITUMA KRĀSAS
Edgars Raitums
Darbu atskaite saskaņota:
DARBU VADĪTĀJS: Dins Kopštāls
AUTORUZRAUGS: Aldis Apšenieks
BŪVUZRAUGS: Gundars Gustavs
PASŪTĪTĀJS: Pēteris Eriņš
2015 .03. 12.
Ieraksts: 15.05.2014.Baznīcas restaurācijas gaita
Par atļauju restaurācijas laikā pulcēties dievnamā uz dievkalpojumu
No baznīcas restaurācijas tehniskā projekta - darba organizācijas projekta - paskaidrojuma raksts.
[2] Būvlaukuma organizēšanas galvenās prasības. [2.1] Vispārīgi: ".. Laikā, kad baznīcā pēc pasūtītāja pieprasījuma jānotiek kādiem pasākumiem, darbu veikšana ir aizliegta - tā ir jāpārtrauc. Par šādiem pasākumiem būvnieks informējams savlaicīgi, lai varētu organizēt darbus un garantēt drošību objektā. Baznīcai jābūt slēgtai kupola laternas konstrukciju montāžas laikā."
Ieraksts: 15.05.2014.
Ķekavas būvvalde apstiprinājusi restaurācijas darbu izpildi pa etapiem: Jumta rekonstrukcija un restaurācija, fasāžu restaurācija, logu un durvju restaurācija.
Ieraksts: 15.05.2014.
Valdes sēdē tika izvēlēts būvuzraugs no draudzes puses - Māris Dikmanis
Ieraksts: 15.05.2014.
Katlakalna baznīcas ēkas tehniskā stāvokļa noteikšana:
1.lpp. 2.lpp. 3.lpp. 4.lpp
I eraktst: 6.05.2014.
Informācija par baznīcas restaurāciju - rekonstrukcijas uzsākšanu
6.05.2014.Padomes sēdē nolēma izdalīt no kopējā projekta kā atsevišķu kārtu durvju un logu restaurāciju. Atsevišķās kārtas: Logu durvju restaurācija; jumta kupola restaurācija; fasādes restaurācija; baznīcas restaurācija.
Ieraksts: 15.09.2013.
Informācija par sagatavošanas darbiem baznīcas restaurācijas uzsākšanai
Tehniskais projekts: Baznīcas rekonstrukcija. Rīgas raj. Ķekavas pag.
SIA Pirmais princips. Direktors Aldis Apšenieks (PGA: Sert.Nr.10-0742). Rīga, 2009.g.
VKPAI Nr.A-1079/2009
Projekts: Baznīcas restaurācija. Tehniskais projekts – Izmaiņas. SIA Arhitektoniskā izpētes grupa. Valdes priekšsēdētāja: B.Eglāja; Būvprojekta vadītājs: A.Lapiņš; Projekta galvenais arhitekts: A.Lapiņš. Rīga, 2013.
SIA Arhitektoniskās izpētes grupa - apliecība: Reģ.nr.40003041528. Būvkom.reģ.nr. 2326-R. 19.04.2006.
Projekts: Katlakalna baznīcas restaurācija. Ķekavas nov.Katlakalns. Kupola laternas nesošās konstrukcijas. SIA “Fidži”, SIA “Fidži” - apliecība: Nr.43603036537. Būvkom.reģ.nr. 6629-R. 7.08.2008.
Būvprojekta vadītājs Arh. Artūrs Lapiņš,
Būvprojekta daļas vadītājs Aigars Fridrihsons (LBS Sertefikāti Nr.20-4184, 20-4292). Pāce, 2013.
Artūrs Lapiņš – arhitekta prakses sertifikāts Nr.10-0758. 15.12.2008;
Amata meistara prakses sertifikāts LAK kods.Nr.15-1/1-38/2 – ir kompetents veikt šādus darbus:
1.Vēsturisko būvju ekspertīze t.sk.tehnisko atzinumu sagatavošana.
2.Arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
3.Konservācijas – restaurācijas projektu un tehnisko risinājumu izstrādāšana.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta atļauja Nr.P- 0000531. Izsniedza Vivita Mačiņa 5.08.2013. Apliecība izsniegta SIA Atbalsts JI, būvkom.reģ.5178-R, 26591054, kas ir darba vadītājs un Atbildīgā kontaktpersona par darbu uzraudzību – Jānis Ipatjevs, sertifikāta Nr.20-7306, 26591054.
Restaurācijas darbus izraudzīs:
Draudze algos divus būvuzraugus restaurācijas darbu veikšanai,kas tiks izraudzīti konkursa kārtībā.
Papildus informāciju par paredzamo darbu norisi variet saņemt pie draudzes priekšnieka Pētera Eriņa tālr.29234047,
peter46@inbox.lv
Draudzes valdes priekšnieka vietnieka Jāņa Ipatjeva tālr.26591054,
atbalsts.ji@inbox.lv
Informatīva sapulce par paveiktajiem darbiem 20 gadu garumā un sagatavošanos paredzamajiem restaurācijas darbiem - 28.septembrī plkst.10.00 pie Katlakalna baznīcas. Aicināti visi interesenti. Vairāk informācija pie draudzes priekšnieka Pētera Eriņa
