Sākums
Draudze, baznīca
Restaurācija
Fotogrāfijas
Kā mūs atrast
Sprediķi
Kristības, laulības
Svētdienas skola
Māsu draudzes
"Katlakalna Zvans"
Ziedojumi
Kontakti
Dažādi


  

Aktuālā aptauja
Kādas aktivitātes draudzē jūs apmeklētu darbadienās?
Dievkalpojumu
Slavēšanas vakaru
Bībeles stundu
Lūgšanu vakaru
Meditāciju vakaru
Tezē vakaru
Koncertu
Cits variants (rakstīt komentārā)
  rezultāti » 



Meklēšana

 
Lk.14:1-6. 16.sv.pēc Trīsvienības svētkiem. Katlakalnā 7.09.2008. (Māc.M.Ziemelis)

Lk.14:1-6. 16.sv.pēc Trīsvienības svētkiem. Katlakalnā 7.09.2008. (Māc.M.Ziemelis)

Mt.22:34-40 „Bet farizeji, dzirdēdami, ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās, un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja: "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."

Reliģiski jautājumi vienmēr ir nodarbinājuši cilvēku prātus. Par tiem ir bijušas gan nopietnas diskusijas baznīcas koncilos, gan arī nenopietna patērgāšana vakarā pie vīna glāzes. Cilvēki formulē savu viedokli, nostājas kādā no jau esošajām pozīcijām. Reliģija vienmēr ir pastāvējusi. Pat ja to ir mēģināts nīcināt un aizliegt, reliģiozitāte ir cilvēka dabā un to aizliegt nav iespējams. Ir cits jautājums, vai šī reliģiozitāte vienmēr izpaužas pareizi, bet par to arī iet runa.

Jēzus laikā bija saduķeji, kuri neatzina dzīvību pēc nāves un bija farizeji, kuri to atzina. Farizeju starpā bija rabīnu skola, kas centās atrast pēc iespējas vairāk baušļu Svēto Rakstu norādījumos, lai pēc iespējas pilnīgāk turētu Bauslību. Bija skola, kas centās apkopot un nonākt pie kāda svarīgākā baušļa, kurā būtu ietverti arī pārējie. Jēzus tikko bija labi atbildējis saduķejiem, kad nāca farizeji un jautāja – kurš ir augstākais bauslis bauslībā?  

Jēzus atbilde nebija izdabāšana kādam no mācību virzieniem. Jēzus sacīja - tev būs Dievu mīlēt un savu tuvāko kā sevi pašu.

Kāda gan nozīme visiem baušļiem par pareizu upurēšanas ceremoniju, par svarīgu svētku svētīšanu, sabata pareizu ievērošanu, ja tanī pat laikā cilvēks pašu Dievu nemīl. 

Vai tev patiktu, ja tavs laulātais draugs tev pirktu dārgas dāvanas, būtu izskatīgs, populārs, gudrs, bet tevi viņš nemīlētu? Tas daudzus noved pie iztukšotas dzīves un beigu beigās pie šķiršanās. Jo tās nav pareizas attiecības laulībā.

Arī Dievs no cilvēka sagaida ne jau ārējas lietas vien, bet arī patiesu mīlestību.

Mētāšanās ar vārdiem, nav mīlestība. Ne jau desmitām reižu vārda „mīlestība” atkārtošana ir vajadzīga. Ja izturēšanās ir pavirša, ļauna, tad ir jāšaubās, vai stāsti par mīlestību ir patiesība. Ja cilvēks skandina, ka mīl Dievu, bet uz baznīcu atnāk reizi trīs gados, Bībeli atver vēl retāk un par lūgšanām un ticības darbiem vispār neko nezina, tad ir jāšaubās, vai tiešām tas ir tā, kā viņš saka. 

Mīlēt ar sirdi un dvēseli. Tā ir mūs pievērstība garīgām lietām, gars, prieks un spēks. Dievs mums ir devis garu un ir pareizi, ja ar to mēs rūpējamies ne vien par savu ērtību, bet spējam arī ko paveikt Dieva valstības lietās. Prāts – tās ir domas, spriedumi, un valoda. Mīlēt Dievu ar visu savu prātu nozīmē runāt un domāt par Dievu pareizas, labas un cienīgas lietas.

Mīlēt tuvāko kā sevi pašu. Cilvēki bieži mīl paši sevi pāri visām lietām un savu tuvāko izmanto savu mērķu sasniegšanai. Bībeles lasījumā mēs dzirdējām, ka bauslības piepildījums ir mīlestība. Ja tu mīli otru, tad tu viņu neapzagsi, nenogalināsi u.tml. Bet no otras puses - ja tu sevi mīli, tad tu varēsi arī otru cienīt un mīlēt.

Mīlēt Dievu un tuvāko kā sevi pašu, tas ir dubultais mīlestības bauslis. 
Tas ir labi formulēts, jo ietver sevī visus pārējos baušļus.
Tas izskan ļoti skaisti, jo piemin šo skaisto vārdu „mīlestība”.
Tanī pat laikā, tas ietver sevī arī visu bauslības smagumu.
Nav smagāka vesera, kā šis: – dubultais mīlestības bauslis.

Vai Tu mīli Dievu pāri visām lietām?

Evaņģēlijā ir stāsts par kādu bagātu jaunekli, kurš nāca pie Jēzus ar jautājumu – ko man darīt lai iemantotu Dieva valstību. Es visu esmu darījis, baušļus esmu turējis kopš savas jaunības. Bet kā man vēl trūkst? Jēzus viņam sacīja - pārdod visu, kas tev ir, izdali nabagiem un tad seko man pakaļ. Jauneklis aizgāja prom noskumis, jo viņš bija ļoti bagāts. Vai tiešām tu Dievu mīli pāri visām lietām? Putniem ir ligzdas un lapsām ir alas, bet cilvēka dēlam, nav kur galvu nolikt. Vai tu atteiksies no visa un sekosi Jēzum?

Kurš to spētu? 
Kurš no mums to spētu?

Kristus Dievu savu Tēvu mīlēja no visas savas sirds, dvēseles un, ar visu savu Prātu. Katrs Viņa elpas vilciens un sirds puksts bija kalpošana Dievam. Dienā viņš staigāja pa Palestīnu mācīdams ļaudis un dziedinādams slimos. Ja Viņš bija izslāpis, vai izsalcis, tad nesteidzās apmierināt savas vajadzības, bet kalpošanu Dieva valstības lietās turēja par savu īsto ēdienu un atlika savas slāpes, lai tajā vietā pasludinātu Dieva valstību. Viņš bija gatavs runāt ar cilvēkiem, pat ja tie nāca pie viņa naktī. Uzticība Dievam Tēvam, Viņa valstības lietām un savam uzdevumam bija tik liela, ka Viņš atdeva tās dēļ dzīvību. Viņš Dievu mīlēja nevis ar lielāko daļu, bet ar visu sirdi un prātu. Viņa mīlestība tika pārbaudīta pie krusta staba Golgātā.

Jēzus Kristus, Dieva Dēls kļuva cilvēks, viņš kļuva kā mēs, viens no mums. Viņa dzīve bija Mesijas dzīve un viņa nāve bija Mesijas nāve. Ja viņš no tās būtu atteicies, tad mums nebūtu pestīšanas un mūžīgās dzīvības. Kristus nāve pie krusta bija arī mīlestības apliecinājums pret visiem cilvēkiem. Nav lielākas mīlestības kā šī, kas savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Kristus nāve piedod visus grēkus, dara mūs Dieva priekšā taisnus un ieved mūžīgajā dzīvībā.

Jēzus Kristus ir piepildījis bauslību. Viņš ir vienīgais, kurš ir piepildījis arī šo - mīlestības bausli. Viņš ir nācis tādēļ, ka mēs to nevarējām. Viņš ir atnācis kā Pestītājs.

Reiz ļaudis jautāja Jēzum - ko mums būs darīt, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem. Jēzus atbildēja – Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat tam, ko Dievs ir sūtījis. Ticēt uz Jēzu, tas nav cilvēka spēkiem paveicams. Tas ir iespējams tikai tad, ja Dievs dāvā ticību un spēju.

Kad Pēteris Jēzum sacīja: tu esi Kristus, Dzīvā Dieva dēls, tad Jēzus uz to atbildēja –svētīgs tu esi Pēteri, jo miesa un asins tev to nav pateikušas, bet pats Dievs.

Tā arī šodien Svētais Gars strādā pie cilvēka. Viņš māca un dod spēkus nonākt pie daudzām pareizām atziņām un tās arī piepildīt.

Dievs ir mūs tik ļoti mīlējis, ka devis savu vienīgo dēlu, lai neviens, kurš viņam tic nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību. Tas ir augstākais Dieva mīlestības apliecinājums.

Āmen.

 Iesūtīts: 2008.09.07 16:57
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
Copyright 2006; Created by MB Studija